• Labākā bibliotēkas atbilstība: Glicerīns #10947 | sakritība 82.5%

1. Parauga spektrā dominē plata O–H/N–H stiepšanās tuvu 3338/3370 cm⁻¹ un spēcīga alifātiskā C–H stiepšanās pie 2924 cm⁻¹, kopā ar sarežģītu C–O un C–N joslu modeli ap 1036, 995 un 917 cm⁻¹. Lai arī tuvākā bibliotēkas sakritība ir glicerīns (80% līdzība), pilnīgs spektrālais pirkstu nospiedums un bibliotēkas iekšējais aromātisks/amīda modelis norāda uz sarežģītāku organisku materiālu, kas satur poliola, amīda un aromātiskas sastāvdaļas, nevis tīru glicerīnu.
2. Saistītā literatūra konsekventi identificē dominējošu alifātisko C–H stiepšanos pie 2924 cm⁻¹ dažādās organiskajās matricās (smaržu mikrokapsulās, hitozāna/algināta plēvēs, bitumenā), apstiprinot ogļūdeņraža mugurkaulu.
3. N–H/O–H stiepšanās dubleta pie 3338/3370 cm⁻¹ līdzīgi novērota polisaharīdu/algināta biopolimēru plēvēs, atbalstot amīna/spirta funkcionalitāti.
4. C–O stiepšanās joslas ap 1036–995 cm⁻¹ ir raksturīgas cukuriem līdzīgām vai poliola struktūrām, kā redzams gan bibliotēkas sakritībās (glicerīns, metanols, cukura spirti), gan arī saistītās literatūras polimēros.
5. Izcils dublets pie 3338 un 3370 cm⁻¹ atbilst O–H/N–H stiepšanās vibrācijām; 3338 cm⁻¹ josla ir skaidri attiecināta uz hidroksilfunkcionālajām grupām [1] un 3370 cm⁻¹ josla uz brīvām hidroksilgrupām [6].
6. Intensīvā josla pie 2924 cm⁻¹ rodas no asimetriskas un simetriskas alifātiskas C–H stiepšanās, precīzi saskaņojoties ar literatūras piešķīrumu alkilam C–H pie ~2924 cm⁻¹ [2].
7. Joslu kopums starp 1036 un 995 cm⁻¹ dominē C–O stiepšanās vibrācijas, saskaņā ar C–O un C–O–C stiepšanos, kas ziņota par polisaharīdu/poliola struktūrām [7].
8. 1414 cm⁻¹ pazīme atrodas C–H locīšanas režīmu (CH₂/CH₃ deformācijas) reģionā un var tikt attiecināta uz alkila C–H, kā dokumentēts vairākos polimēru un biopolimēru spektros.
9. Mērena josla pie 917 cm⁻¹ atbilst aromātiskai C–H ārpusplaknes locīšanai, atbalstot aizvietotu aromātisko gredzenu klātbūtni; līdzīgi piešķīrumi parādās kompozītu plēvju un bitumena pētījumos [10].
10. Bibliotēkas iekšējais modelis pārklāj amīda, metoksi, metakrilāta, ketona un aromātisko grupu uz vadošā glicerīna trāpījuma, vēl vairāk norādot, ka paraugs nav viens poliols, bet sistēma ar jauktu amīda/aromātisko funkcionalitāti.
11. Galveno pīķu piešķīrumi ietver 3338: Saistītā literatūra: N–H un O–H stiepšanās (amīns / amīds / spirts); 3370: Saistītā literatūra: N–H un O–H stiepšanās (amīns / amīds / spirts) | Tiešā atsauce: alkila C–H; C–O vienkāršā saite; 1036: Saistītā literatūra: C–O un C–N vibrācijas (polisaharīdiem līdzīgs modelis) | Tiešā atsauce: alkila C–H; C–O vienkāršā saite; 995: Saistītā literatūra: alkēna / aromātisks C–H ārpusplaknes locīšana | Tiešā atsauce: alkila C–H; C–O vienkāršā saite.

• Lai arī bibliotēka glicerīnu vērtē kā labāko atbilstību, spektrs uzrāda joslas (917, 1414 cm⁻¹) un bibliotēkas konsekvences modeli, ko nevar izskaidrot ar tīru glicerīnu; paraugs, visticamāk, satur papildu amīda vai aromātiskas sastāvdaļas vai ir glicerīna atvasinājums.
• Precīza poliola, amīda un aromātisko apakšstruktūru attiecība no FTIR vien paliek neatrisināta, un materiāls var būt maisījums, nevis viens savienojums.

Ieteicamie nākamie soļi: Perform GC–MS or NMR analysis to confirm the presence of glycerol and to identify any nitrogen-containing or aromatic additives. Carry out solubility tests: if the sample is readily water-soluble, this would support a polyol-rich composition, whereas insoluble fractions would point to a more hydrophobic aromatic/amide-rich phase. Use derivatisation (e.g., silylation) followed by GC–MS to resolve the number of hydroxyl groups and possible amide/aromatic functionalization.